Neliels raksts Talsu vēstīs

TalsuVestis_img_97341-xl

Neilgi pirms Lieldienām Talsu vēstis atbrauca pie mums papļāpāt. Raksts ir paņemts no Talsu vēstīm.

Pieņemu, ka ir daudz cilvēku, kuri dažādos tirdziņos pamanījuši Mārtiņu Ķizuli, pircējiem piedāvājam dažādus koka izstrādājumus. Tie ražoti viņa uzņēmumā «Mārtiņa koku fabrika». Lai uzzinātu, kā uzņēmējs sācis darbību mūsu pusē, devos uz mājām, kuru nosaukums ir  «Cerības», Vandzenes pagastā. Tur soli pa solim atkal viss top no jauna.
Sācis visu vēlreiz no nulles
Uzņēmējs Mārtiņš Ķizulis sarunā atklāj, ka dzīvē ne viss gājis gludi. Pirms dižķibeles viņš Jūrmalā bijis uzņēmuma īpašnieks, kas Latvijā tirgojis no Polijas vestās mēbeles. «Varētu pat teikt, ka biju viens no lielākajiem mēbeļu tirgotājiem Latvijā. Mēbeles ne tikai pārdevām, bet vairumā piegādājām arī citām tirdzniecības vietām. Kad sākās tā sauktā krīze, pusgada laikā veikali, kuriem vairumā pārdevu mēbeles, bankrotēja, un naudu neviens neatdeva. 2008. gadā zaudēju gandrīz visu, kas man bija. Toreiz daudzi palika bez mājokļiem, ģimenēm un iztikas līdzekļiem,» sarunas sākumā teic Mārtiņš. Tā bijusi rūgta dzīves skola — redzēt, ka viss rūpīgi būvētais gada laikā sabrūk. Šī mācība turpmāk uzņēmējam likusi būt piesardzīgam un, veidojot uzņēmumu «Mārtiņa koku fabrika» jau mūsu pusē, iztikt ar paša spēkiem un līdzekļiem. Ražotnes darbības nodrošināšanai vajadzīgie materiāli un iekārtas iegādāti par saviem līdzekļiem. «Neesmu ņēmis ne kredītu, ne piesaistījis Eiropas Savienības finansējumu. Neticu, ka siers peļu lamatās ir bezmaksas,» nosaka mans sarunu biedrs.
Ar dzīvesbiedri Jūliju Vandzenes pusē abi ir kopš 2011. gada rudens. «Mums šeit patīk, un lielpilsētas lielo kņadu redzēt vairs negribu. Protams, tās summas, kas caur manām rokām gāja pirms krīzes, ar tagad apgrozāmajiem līdzekļiem salīdzināt nevar. Nesūdzamies. Ir neliela ražotne, produkciju pērk, pasūtījumu ir, ko vairāk vēlēties? Sevi un ģimeni varam nodrošināt. Jau kādu laiku domājam, kā pie mums radīto piedāvāt arī apskatei citiem. Pašlaik negribas saukt laiku, kad tāda vieta pie mums taps, bet plānos tāda ir. Vietas šeit ir daudz, atliek to visu sakārtot un atjaunot,» nosaka saimnieks.
Mārtiņš ir no tiem cilvēkiem, kuriem Latvija patīk un par dzīvi svešumā viņš nedomā. «Jācīnās tepat uz vietas. Nesaprotu tos, kuri aizbrauc. Tā ir bēgšana no problēmām. Vai ārzemēs var vairāk nopelnīt? Esmu pārliecināts, ka nevar. Iespējams, peļņu var gūt, piemēram, mediķi, kuri ieguldījuši daudz līdzekļu un spēka, lai iegūtu profesiju, un Latvijā saņem mazu algu. Taču ir cilvēki, kuri aizbrauc par tūkstoti eiro mēnesī strādāt. Svešumā izdevumi lielāki un tās nav mājas. Kad man bija mēbeļu ražotne, daudzi atbrauca atpakaļ no Īrijas un teica, ka Latvijā tomēr var nopelnīt vairāk,» uzskata Mārtiņš.
Uzņēmumā «Mārtiņa koku fabrika»
no dažāda veida koka darina visneiedomājamākās lietas. Sākot no dažāda veida senajām latviešu zīmēm, līdz pat praktiskām lietām un suvenīriem dažādiem uzņēmumiem un valsts iestādēm. Pirms Lieldienām tapuši arī olu ripināmie paliktņi un koka olas. Saimnieki atzīst, ka joprojām cilvēku iecienītākais produkts ir senās latviešu zīmes. Mārtiņš neslēpj, ka ideja par to veidošanu bijusi sen. Atbalstu un pamudinājumu tās uzsākt taisīt devusi dzīvesbiedre Jūlija. Sākumā nav bijusi ticība, ka produkti iemantos iedzīvotāju vērību, bet izrādījās, ka tie ir vieni no pieprasītākajiem ne tikai Latvijā, bet arī ārpus mūsu zemes robežām. Kādam liekas, ka tas ir vizuāli skaits koka gabaliņš, bet tām ir arī spēks. Lai zinātu to nozīmi, daudz lasīts un runāts ar seno latvju zīmju pazinējiem. Arī pircēji tirgos taujājot katras nozīmi un pielietojumu. Cilvēki tic, ka aizsargā, jo tās tiešām darbojas.
Ražotnē top arī pasūtījumi dažādiem klientiem. Piemēram, no koka darināti šķīvji Rīgas smalkākajiem restorāniem, apbalvojumi un dāvanu iesaiņojumi uzņēmumiem un valsts iestādēm. Mūsu sarunā iesaistās arī Jūlija, kura teic, ka idejas ģenerators ir Mārtiņš, viņa ir to izpildītāja.
Uzņēmējs atzīst, ka sākotnēji ar koku bijis uz jūs, bet viss dzīvē ir apgūstams. Viņi produktus veido ne tikai ar iegādātajām modernajām iekārtām, bet daudz ir arī roku darba, kad izveidotais ir glīti jānopulē. «Pirms tam darbojos mēbeļu biznesā. Tolaik vairāk sanāca strādāt ar mīkstajām mēbelēm un no lamināta gatavotajām. Tā īsti koku sāku iepazīt 2012. gadā. Ideju, kā ražotni un kādus produktus attīstīt ir daudz. Jauns ritenis nav jāizdomā. Idejas rodas pašas no sevis, kā arī no klientu izteiktajām vajadzībām. Abi ar Jūliju domājam, ka šajos gados ir sasniegts daudz, bet vēl ir uz ko tiekties. Mums patīk tas, ko darām, jo katrā izveidotajā lietiņā ir ielikta daļiņa no mums pašiem,» saka «Cerību» saimnieki.
Mārtiņš neslēpj, ka bijusi iecere atvērt veikaliņu Talsos
vienā no tirdzniecības vietām. «Kad uzzinājām, cik maksā telpu īre un kādas varētu būt izmaksas, neatmaksājas to darīt. Cik šo krikumu būtu jāpārdod, lai nosegtu visas izmaksas, par peļņu nemaz nerunājot! Tāpēc ļoti ceram, ka interesentus jau tuvākajā laikā varēsim sagaidīt savā ražotnē Vandzenes pusē. Šo gadu laikā esam nonākuši pie secinājuma, ka uz visiem piedāvātajiem tirgiem vairs nebrauksim. Ja tas ir mājražotāju tirgus, tad tur nav vietas ievestajām precēm no Ķīnas, Polijas…  Šādos tirgos īstais mājražotājs paliek nepamanīts, lai gan patiesībā tāda ir šo tirgu būtība — izcelt amatnieku darināto un gatavoto. Mājražotājus ir samērā viegli atrast, jo arī amatnieki savā starpā sazinās un zina cits citu,» teic Mārtiņš.
Runājam arī par valdības darbu un nodokļu politiku. Mārtiņa teiktajā izskan daudz kritikas. Viņaprāt, pie varas esošie nav mācījušies no kļūdām un joprojām dara visu, lai cilvēku Latvijā paliktu mazāk. Uzņēmēji nodokļus maksā no pirmā nopelnītā eiro centa. Nodokļu sistēma izveidota tā, lai neviens neko nedarītu. «Man ir daudz ideju, ko cilvēki Latvijā varētu darīt. Taču tad ir vajadzīgas izmaiņas politiskajā sistēmā un pat Satversmē. Pie varas esošie katru gadu arvien aktīvāk un acīmredzamāk nedomā par iedzīvotājiem un paliek bezkaunīgāki. Tiekot politikā daudzi mainās kā diena pret nakti. Viņiem nav nekā svēta, bet gatavi iet pāri jebkam. Kāda nozīme piedalīties vēlēšanās, ja amatos tiek atkal tie paši cilvēki un dzīves līmenis Latvijā neuzlabojas?» uzskata Mārtiņš.


Sarunas noslēgumā uzņēmējs pastāsta
par kādu savu vaļasprieku. Tās ir radiovadāmo automobiļu, kura dzinēju darbina benzīns, sacīkstes. Viņa īpašumā ir «Baja 5B» modelis. Pāris entuziastu mūsu pusē mazo spēkratu braucienus izmēģina izveidotajā trasē Villās, bet, iespējams, drīz tapšot arī trase pie Talsiem, netālu no degvielas uzpildes stacijas «Latvijas naftas». Viņš cer, ka būs vēl kādi, kuriem šis vaļasprieks liksies aizraujošs. «Tā ir ne tikai sacenšanās ar citiem spēkratiem, bet arī paša braucamā ķūnēšana. Rūc un iet kā velns,» nosaka Mārtiņš, pasmaidīdams par savu aizraušanos.

TalsuVestis_img_9685-xl TalsuVestis_img_9701-xl TalsuVestis_img_9767-xl TalsuVestis_img_9772-xl